Pētījumi

Sākums | 2008

 Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums  

Gads: 2008

Pasūtītājs: Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra

BISS sadarbībā ar Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru ir veicis pētījumu par vispārizglītojošo skolu darbības kvalitātes vērtēšanas pieredzi pēdējos trīs gados (2005-2008), nosakot akreditācijas jomā valdošās pozitīvās tendences un risināmās problēmas. Pētījuma „Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums” ietvaros ir izpētīti politikas veidotāju, akreditācijas ekspertu, skolu administrāciju un pedagogu viedokļi par akreditācijas procesu un tā īstenošanā pielietoto metodiku, skolu darbības kvalitātes vērtētāju darbu, kā arī akreditāciju rezultātā izvirzīto rekomendāciju pielietojamību gan skolas darbības pilnveidošanas, gan valsts izglītības politikas veidošanas kontekstā. Pētījuma atskaite (.pdf)

 Teātru apmeklējumu noteicošie faktori un mērķauditorijas
identificēšana

Gads: 2008

Pasūtītājs: LR Kultūras ministrija

Pētījuma ietvaros veikta teātru darbību regulējošo Latvijas tiesību aktu un citu dokumentu analīze, kā arī Latvijas repertuāra teātru darbu raksturojošo statistikas datu analīze un to salīdzinājums ar citu Eiropas Savienības valstu teātra nozares rādītājiem. Dailes teātrī, Daugavpils teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, M.Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī Valmieras drāmas teātrī noritējusī apmeklētāju aptauja ļauj novērtēt dažādus teātra darba aspektus un to ietekmi uz motivāciju apmeklēt teātri, kā arī konstatēt, vai ir novērojamas kādas atšķirības repertuāra teātru skatītāju starpā.

Savukārt ekspertu interviju rezultāti ļauj veidot padziļinātu izpratni par teātra nozares organizāciju un iegūt teātru darba izvērtējumu. Balstoties uz ekspertu intervijās iegūto informāciju, pētījumā ir izveidota teātru apmeklētāju klasifikācija un izstrādāti ieteikumi tās paplašināšanai, kā arī caur piedāvājuma un pieprasījuma prizmu aplūkoti teātru repertuāru veidošanas principi, biļešu cenu un izplatīšanas politika, īstenotā sabiedrības informēšana. Apkopots arī ekspertu viedoklis par repertuāra teātru atmosfēru – telpu tehniskā stāvokļa un interjera, teātru kafejnīcu darba, apkalpojošā personāla darba un izrāžu programmiņas kvalitātes novērtējums, kā arī ieguvumu un zaudējumu kontekstā aplūkota trupas piesaiste konkrētai teātra ēkai. Pētījuma atskaite (.pdf)

 Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums  

Gads: 2008

Pasūtītājs: LR Kultūras ministrija

Pētījumā analizēta Cēsu, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu piemērotība daudzfunkcionālo centru izveidošanai. Analīzes ietvaros pilsētas salīdzinātas arī ar citām, alternatīvām vietām, kur iespējams būvēt daudzfunkcionālos centrus - Kuldīgu (alternatīva Liepājai un Ventspilij), Siguldu, Valmieru un Valku (alternatīva Cēsīm) un Jēkabpili, Madonu un Daugavpili (alternatīva Rēzeknei).

Pētījumā aplūkoti statistikas un Latvijas pilsētu attīstības rādītāji un plāni, kas palīdz raksturot analīzei izvēlēto pilsētu rīcībā esošos resursus reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru darbības atbalstam. Balstoties uz ekspertu interviju datiem, atspoguļoti kopīgie nacionālo un reģionālo daudzfunkcionālo centru izveidošanas ieguvumi un iespējamie riski, kā arī apsvērumi, kas būtu jāņem vērā gan valsts pārvaldes institūcijām, gan jebkuras pilsētas vadībai. Tāpat pētījumā sīkāk aplūkota arī katra pilsēta, kurā šobrīd ir plānots veidot daudzfunkcionālo centru, raksturojot tās individuālās priekšrocības un riskus.Pētījuma atskaite (.pdf)

Valoda

Gads: 2008

Pētījuma "Valoda" galvenā tēma ir latviešu valodas prasmes, attieksmes un lietošana. Pētījumā uzmanība vērsta galvenokārt uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Šāda veida pētījumi tiek veikti kopš 1996. gada, minētais projekts ir jau trīspadsmitais. Sistemātiski iegūtie dati ļauj sekot tam, kā sīvas konkurences apstākļos pakāpeniski nostiprinās latviešu valodas statuss. Par to liecina gan latviešu valodas prasmju uzlabošanās, gan valodas lietošanas paradumu nostiprināšanās, gan arī labvēlīga attieksme pret runāšanu latviski cittautiešu vidū.

Latviešiem uzdotie jautājumi par krievu valodas prasmēm, ļauj salīdzināt abu valodu prasmju dinamiku pēdējās desmitgades laikā.

Pētījuma atskaite: (lv, .pdf) | (en, .pdf)

Valsts svētki un to svinēšana sabiedrības vienotībai

Gads: 2008

Finansētāji: Eiropas Savienība (PHARE) un BISS, granta līguma Nr. 2005/017-495-03-01/3-4/26

Pētījuma mērķis bija sniegt vispusīgu valsts svētku svinēšanas analīzi, kas balstīta uz 2007. gada valsts svētku (1. maija, 4. maija, Lāčplēša dienas, 18. novembra) svinēšanas izpēti. Pētījuma gaitā veikti svētku notikumu novērojumi, iedzīvotāju aptaujas un diskusijas, svētku organizatoru un ekspertu intervijas, kā arī svētku norišu atspoguļojuma plašsaziņas līdzekļos analīze. Pētījuma autori norāda ne tikai uz esošajām problēmām, bet arī sniedz virkni ideju un praktisku ieteikumu valsts svētku rīkotājiem svētku svinību pilnveidošanai. Pētījuma atskaite (.pdf)

Līdzdalības novērojumos uzņemtās fotogrāfijas: 2007. gada maijs (.wmv) | 2007. gada novembris (.wmv)