Pētījumi

Sākums | 2000-2002

 7. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas pētījums  

Gads: 2002

Publiskojam BISS un BMF/TNS pētījumu sintēzi,kas raksturo 7. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietekmi uz lielāko politisko partiju popularitāti. Šajā materiālā (.ppt) tiek aplūkota partiju reitingu dinamika saistībā ar reklāmas materiālu pārraidīšanu un to sasniegto auditoriju. Pētījumi ilustrē visai ciešo saikni starp reklāmas kampaņas vērienu un partijas popularitāti.

 Centralizēto eksāmenu ieviešanas norise

Gads: 2002

Pētījums ir politikas analīze, kurā noskaidroti tajā iesaistīto dalībnieku (augstskolu, ISEC, reflektantu, politikas veidotāju) viedokļi un intereses, kuri bieži vien ir savstarpēji pretrunīgi. Tēmas aktualitāti nosaka Augstskolu likumā ietvertā norma par 2004. gadā paredzēto pāreju uz studentu atlasi ar centralizēto eksāmenu rezultātu palīdzību. Šajā kontekstā nozīmīgs ir jautājums – vai viens pārbaudes darbs spēj pilnvērtīgi veikt divas funkcijas vienlaicīgi. Pētnieku atbilde ir “drīzāk, ka, nē,” – gan vidējās izglītības līmeņa novērtēšanā, gan atlasē studijām augstskolās nepieciešami papildus kritēriji. Pētījuma atskaite (.pdf)

 Bilingvālās izglītības ieviešanas analīze  

Gads: 2002

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik sekmīgi notiek bilingvālās izglītības ieviešana Latvijas mazākumtautību skolās, noteikt skolotāju, direktoru, skolēnu un viņu vecāku atbalstu IZM īstenotajam politikas procesam. Pētījumu veido trīs daļas: pirmajā aplūkoti likumi, kas regulē mazākumtautību skolu darbību, otrajā sniegti mazākumtautību skolēnu, viņu vecāku, skolotāju, skolu direktoru aptauju rezultāti; trešajā – ekspertu intervijas ar politikas tiešajiem īstenotājiem (direktoriem, skolotājiem), kā arī politiķiem, IZM darbiniekiem, NVO (nevalstisko organizāciju) dalībniekiem u.c.

SPSS datu fails (.rar)

Tabulas (.pdf) – Direktori | Skolēni | Skolotāji | Vecāki

 Jaunpilsoņu aptauja  

Gads: 2001

Pētījuma mērķis bija noskaidrot jaunpilsoņu (cilvēku, kas Latvijas pilsonību ieguguši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995. gada līdz 2001. gadam) motivāciju kļūt par Latvijas pilsoņiem, noskaidrot viņu sociāli demogrāfiskais raksturojumu, politiskās attieksmes, politisko izvēli, emocionālo pašsajūtu, attieksmi pret naturalizācijas procedūru, noskaidrot naturalizācijas pārvaldes/filiāļu darbinieku attieksmes un profesionalitātes novērtējumu, latviešu valodas un vēstures eksāmenu prasību līmeņa novērtējumu, naturalizācijai nepieciešamo resursu (laika, naudas) novērtējumu un latviešu valodas zināšanu pašnovērtējumu.

Laikā no 2001. gada 20. marta līdz 8. aprīlim tiešās intervijās tika aptaujāti 404 Latvijas iedzīvotāji (jaunpilsoņi) viņu dzīves vai darba vietās. Respondenti tika izvēlēti ar kvotu un nejaušās izlases metodi.

Pētījuma atskaite (.pdf)

SPSS datu fails (.rar)

 The New Baltic Barometer

Kopš 1993. gada regulāri tiek veikts salīdzinošs pētījums par Baltijas valstīm "The New Baltic Barometer" (1993, 1995, 1996, 2000, 2001). The New Baltic Barometer datus varat atrast: www.balticvoices.org

 Ceļā uz pilsonisku sabiedrību  

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostādnes attiecībȁ uz demokrātisko procesu norisi Latvijā, sabiedrības integrāciju, kā arī gatavību iesaistīties pilsoniskas sabiedrības veidošanā. Pētījumā analizētas pilsoņu un nepilsoņu nostādnes pilsonības likuma un nepilsoņa statusa jautājumā, krievu un latvieɡu valodas masu mediju auditorijas, pilsoņu un nepilsoņu atbalsts demokrātiskām vērtībām, sociālās identitātes, politiskā izvēle, politiskā līdzdalība, vērtību orientācijas, sociālie kontakti, kā arī latviešu un krievu valodu funkcionēšana Latvijā.<>

Pētījuma pirmajā posmā tika veiktas trīs fokusgrupu diskusijas (ar pilsoņiem, nepilsoņiem un valodas speciālistiem) un Latvijas iedzīvotāju aptauja. Otrajā posmā tika atkārtota iedzīvotāju aptauja un rezultāti salīdzināti ar pirmā posma datiem

Dati un atskaite: I posms 1997./1998. | II posms 2000./2001.

 Bilingvālās izglītības programmas ieviešanas izpēte: skolēnu un vecāku nostādnes un izpratne  

Gads: 2000

Lai noskaidrotu vecāku un skolēnu izpratni un attieksmi pret bilingvālo apmācības metodi un tās īstenošanu skolās ar krievu mācību valodu, tika veikts kvalitatīvs pētījums, kura ietvaros notika divas fokusa grupas ar pirmo klašu skolēnu vecākiem un trīs fokusa grupas ar pirmo klašu skolēniem. Pētījuma izlasē tikaĠiekļautas četras Rīgas vidusskolas un viena Jelgavas vidusskola. Pētījuma atskaite (.pdf)