Pētījums “Emigrācija no mūsdienu Norvēģijas: kas, kāpēc un kā tas ietekmē Norvēģijas sabiedrību?” (FM2021/43 (TP IZV) 

03/01/2023

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” sadarbībā ar Norvēģu pētniecisko institūtu NIBR (Norwegian Institute for Urban and Regional Research (NIBR), Oslo Metropolitan University) īsteno starptautisku projektu “Emigrācija no mūsdienu Norvēģijas: kas, kāpēc un kā tas ietekmē Norvēģijas sabiedrību?” (2021-2025).

Latvijas partneru uzdevums ir izprast emigrāciju no Norvēģijas uz Latviju, skaidrojot, kāpēc emigranti atstāj Norvēģiju. Pētījuma apakšjautājumi ir:

A. Kāpēc Latvijas valstspiederīgie emigrē no Norvēģijas?

B. Kā viņi uztver savu Norvēģijā pavadīto laiku?

C. Kā viņu uzturēšanās Norvēģijā ir ietekmējusi dzīvi pēc emigrācijas?

Pētījumā ir veiktas 20 padziļinātas intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri Norvēģijā nodzīvojuši vismaz divus gadus un pēc tam atgriezušies Latvijā vai migrējuši uz citu valsti. Paredzamais pētījuma rezultāts būs publikācija starptautiskā zinātniskā žurnālā, kurā tiks iekļauta gan Norvēģijas iedzīvotāju reģistra datu analīze par Latvijas izcelsmes emigrantiem, gan padziļināto interviju datu analīze.

Vairāk par projektu var uzzināt: šeit.

  Pētījums “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums” (FM2021/43 (TP IZV) 

15/12/2022

Finanšu ministrijas uzdevumā nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” ir īstenojis izvērtējumu “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums”

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti. Izvērtējumā tika vērtēti šādi darbības programmas prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumi:

• 7.1. ieguldījumu prioritāte: Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei.

• 7.2. ieguldījumu prioritāte: Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu.

• 7.3. ieguldījumu prioritāte: Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.

Ar izvērtējuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.

   “Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" 

01/09/2022

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Labklājības ministrijas uzdevumā ir uzsācis īstenot ex-post pētījumu “Ex-post izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai”, kas norisinās projekta „Profesionāla sociāla darba attīstība pašvaldībās” ietvaros.

Tā mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot ESF ieguldījumus profesionāla sociālā darba pilnveides jomā, īpaši izvērtējot Projekta aktivitātēs iesaistīto sociālo darbinieku profesionālās darbības snieguma dinamiku Projekta ietvaros īstenoto mācību un metodiku apguves rezultātā, un salīdzināt pētījuma datus ar sākotnējā novērtējuma ex-ante datiem. Ar pētījuma rezultātiem būs iespējams iepazīties 2024. gada sākumā.

   “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par maznodrošinātām personām)”, Nr. LRLM2022/28-3-03/3ESF 

30/03/2022

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” ir īstenojis pēc kārtas jau ceturto ikgadējo nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu, kas kopumā ir septītais šāda veida izvērtējums.

Šī izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, kā arī padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai, ko raksturo normatīvie akti un statistika par maznodrošināto personu skaitu, sadalījumu un saņemto atbalstu. Galvenie darba uzdevumi:

1. Tiesību aktu izmaiņu 2020. gadā identificēšana, apkopošana un izvērtēšana, ietverot pieņemtos un spēkā stājušos aktus, kuru mērķis bija nabadzības, sociālās atstumtības un/ vai ienākumu nevienlīdzības samazināšana, ieskaitot iedzīvotāju rīcībā esošo tiešo un/vai netiešo ienākumu palielināšanu. Analīzē ietvertas visas nozares, kuras attiecas uz nodarbinātības, iedzīvotāju ienākumu/ izdevumu un sociālās iekļaušanas politiku, t.i., izvērtējot ne tikai Labklājības ministrijas, bet arī citu ministriju atbildībā pieņemtus tiesību aktus.

2. Padziļinātas administratīvo datu, apsekojumu un citu statistikas datu (piemēram, EU-SILC, LabIS) analīzes ienākumu palielināšanas, nabadzības, sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības jomā veikšana par 2020. gadu un salīdzināšana ar 2019. gadu, lai novērtētu rādītāju kopējo dinamiku un saistību ar iepriekšējā punktā identificētajām tiesību izmaiņām (kā arī iepriekšējos gados identificētajām tiesību aktu izmaiņām, kas apkopotas iepriekšējos nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu ziņojumos).

3. Balstoties uz veikto nabadzības un sociālās atstumtības jomā īstenotās rīcībpolitikas izvērtējumu kontekstā ar izvērtējuma mērķa grupu situāciju raksturojošo nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju analīzi, rekomendāciju izstrāde par nepieciešamajiem uzlabojumiem šajā jomā, t.sk., identificēt potenciālos trūkstošos datus situācijas izvērtējumam.

4. Padziļināta maznodrošinātajām personām sniegtā atbalsta izpēte, ietverot virkni informācijas avotu – tiesību aktus, statistiku (LabIS, pašvaldību administratīvie dati) un fokusa grupu diskusijas ar sociālajiem darbiniekiem ar mērķi sniegt pārskatu par šādiem aspektiem: (1) maznodrošināto personu portrets; (2) maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņu izmaiņas administratīvi teritoriālās reformas un minimālo ienākumu reformas rezultātā; (3) valsts normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie atbalsta veidi maznodrošinātām mājsaimniecībām; (4) noteikt riskus, kādi pastāv saistībā ar iespējām un motivāciju darbspējas vecuma personām strādāt, saglabājot nemainīgus nosacījumus gan attiecībā uz maksimālo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmēru, gan saistībā ar valsts noteikto atbalstu šīm mājsaimniecībām.

   “Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm” (Nr.: LM2021/21-1-8753) 

21/06/2021

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Labklājības ministrijas uzdevumā īsteno pētījumu “Pētījums par ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti atbalsta nodrošināšanā ģimenēm”. Tā mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par LM projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Lai noteiktu pilotprojektā iesaistīto ģimenes asistentu nodrošinātā pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz klientu (ģimeņu/personu) sociālo situāciju, pētījums tiek īstenots divos posmos:

• Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.

• Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Pētījuma rezultātā tiks sniegts ieskats ģimenes asistenta pakalpojuma īstenošanā pašvaldībā, identificējot grūtības un turpmākās vajadzības, kuras politikas veidotājiem būtu jāpieņem zināšanai pēc iespējas agrīni. Ar tā rezultātiem būs iespējams iepazīties 2023. gada nogalē.

  Pētījums “Par sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamajām kompetencēm” 

24/11/2021

Lai apzinātu sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences, laikā no 2021. gada 28. jūnija līdz 29. oktobrim nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” veica pētījumu “Par sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamajām kompetencēm”.

Pētījumā tika veiktas divas kvantitatīvas tiešsaistes aptaujas: 1) Latvijas pašvaldību sociālo dienestu sociālās palīdzības organizatoru aptauja un 2) pašvaldību sociālo dienestu vadītāju aptauja. Padziļinātai iegūtās informācijas analīzei pētījumā veiktas arī piecas daļēji strukturētas intervijas ar nozares ekspertiem. Pētījuma ziņojums pieejams šeit.

  Pētījums “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)” 

11/11/2021

Šī izvērtējuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2018. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.Galvenie darba uzdevumi:

1. Izmaiņu spēkā stājušos tiesību aktos 2018. gadā identificēšana, apkopošana un izvērtēšana, kuru mērķis bija nabadzības, sociālās atstumtības un/ vai ienākumu nevienlīdzības samazināšana un iedzīvotāju rīcībā esošo tiešo un/vai netiešo ienākumu palielināšana, ietverot visas nozares, kuras ietekmē nodarbinātības, iedzīvotāju ienākumu/ izdevumu un sociālās iekļaušanas politiku, t.i., izvērtējot ne tikai Labklājības ministrijas, bet arī citu ministriju atbildībā esošus tiesību aktus.

2. Padziļinātas administratīvo datu, statistikas datu un apsekojumu (g.k., EU-SILC, LabIS (t.sk., SPOLIS un VSAA mikro datu)) analīzes ienākumu palielināšanas, nabadzības, sociālās atstumtības un ienākumu nevienlīdzības jomā veikšana par 2018. gadu un salīdzināšana ar 2017. gadu, kā arī iepriekšējiem gadiem, lai novērtētu rādītāju kopējo dinamiku un saistību ar 2018. gadā identificētajām tiesību izmaiņām (kā arī iepriekšējos gados identificētajām tiesību aktu izmaiņām, kas apkopotas attiecīgajos nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu ziņojumos).

3. Rekomendāciju izstrāde par nepieciešamajiem uzlabojumiem šajā jomā, t.sk., identificējot potenciālos trūkstošos datus situācijas izvērtējumam.

4. Padziļinātas GMI pabalsta saņēmēju vajadzību un iztikšanas stratēģiju, spēkā esošo normatīvo aktu (t.sk. pašvaldību saistošo noteikumu izpētei iekļautajās teritorijās) šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai un GMI pabalsta saņēmēju raksturojošās statistikas analīzes veikšana.

Pētījuma ziņojums pieejams šeit.

  Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām 

22/11/2018

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” šobrīd īsteno aptauju „Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām viēlām”.

Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām (ESPAD - European Survey Project on Alcohol and Other Drugs) ir lielākais starptautiski salīdzināmais pētījums par alkoholu un citu narkotisko vielu lietošanu jauniešu vidū Eiropā. Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas un citu atkarību izraisošu vielu lietošanu 15 un 16 gadus vecu skolēnu vidū pēc iespējas vairākās Eiropas valstīs, kā arī apzināt dažādu riska faktoru ietekmi uz vielu lietošanas uzsākšanu un turpināšanu. Pētījums tiek veikts reizi četros gados un šajā gadā tiek īstenots šī pētījuma septītais posms. Ar iepriekšējiem pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties ESPAD mājas lapā, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā. 2015. gada pētījuma gala ziņojums pieejams šeit .

Balstoties uz aptaujas rezultāiem, tiks salīdzināta situācija 35 Eiropas valstīs un plānoti vidējā termiņa atakrību profilakses pasākumi izglītības iestādēs.

  Tiek īstenots projekts „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” 

27/06/2018

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” šobrīd veic pētījumu „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā”.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo darba strīdu izšķiršanas metožu izmantošanu Latvijas uzņēmumos (gan tiesā, gan ārpustiesas), noskaidrot ārpustiesas darba strīdu risināšanas metožu efektivitāti un, ja nepieciešams, izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai darba strīdu izšķiršana kļūtu ātrāka un ērtāka. Pētījums vienlaikus ir pamats, lai izlemtu par nepieciešamību ierosināt jaunas ārpustiesas darba strīdu izskatīšanas metodes, t.sk., veikt pilotprojektu, kura ietvaros tiktu izveidota Valsts darba inspekcijas darba strīdu komisija.

Pētījumā kā metodes tiek izmantotas individuālas intervijas ar ekspertiem, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, konkrētu individuālu darba strīdu gadījumu izpēte, ekspertu diskusijas darba grupās, Latvijas tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz darba strīdu risināšanu un ārvalstu pieredzes izpēte šajā jomā. Pētījuma rezultāti būs pieejami 2019. gada janvārī.

Pētījums tiek veikts Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001).

Pētījuma gala ziņojums pieejams šeit.

  Projekts „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” 

29/09/2017

Šis ir ceturtais pētnieciskais projekts par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru īsteno nodibinājuma „Baltic Institute of Social Sciences” pētnieku grupa. 2009. gadā tika veikts pirmais pētījums - „Trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmas veidošana” (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda darbības ietvaros), balstoties uz šo kuru 2011. gadā nodibinājums īstenoja nākamo projektu „Integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas veidošana” (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda darbības ietvaros). 2015. gadā nodibinājuma pētnieces piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā projektā “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” (Eiropas Komisijas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds).

Pētījuma projekts „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” ir plānots kā secīgs pētījums 2009. un 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, kas ļauj iegūt izpratni par aktuālo situāciju, novērtēt izmaiņas un radīt informatīvo bāzi valsts imigrācijas un integrācijas politikas tālākajai īstenošanai. Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem šajā projektā ir iekļauta jauna mērķa grupa – starptautiskās aizsardzības personas (bēgļi, patvēruma meklētāji un alternatīvo statusu ieguvušas personas).

Projekta vispārīgais mērķis ir novērtēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) mērķa grupas (trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu) situāciju un iekļaušanās Latvijas sabiedrībā procesu. Projekta tiešais mērķis ir nodrošināt trešo valstu pilsoņu vajadzību analīzi turpmākai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda aktivitāšu plānošanai un efektīvai līdzekļu ieguldīšanai.

Galvenie pētnieciskie pasākumi ir:
• Situācijas analīze: nacionālā tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības personām;
• Kvantitatīvā izpēte: statistikas analīze un trešo valstu pilsoņu aptauja;
• Kvalitatīvā izpēte: padziļinātās intervijas ar trešo valstu pilsoņiem, starptautiskās aizsardzības personām, pašvaldību un NVO pārstāvjiem;
• Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) finansēto projektu izpēte;
• Ārvalstu pieredzes un normatīvā regulējuma analīze par trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu integrācijas iespējām vietējā sabiedrībā.

Plānotais rezultāts ir pētījuma ziņojums, kurā tiks iekļauti visu minēto pētniecisko pasākumu rezultāti un secinājumi, ietverot rādītāju dinamikas analīzi, kā arī sagatavoti priekšlikumi un iespējamie risinājumi par mērķa grupas iekļaušanās sabiedrībā mērījumu veikšanu jeb monitoringa sistēmu, nosakot konkrētus rādītājus un to datu avotus, un nepieciešamajām tiesiskā regulējuma izmaiņām. Pētījuma ziņojums būs pieejams 2018. gada janvārī.

Projekts (Nr. PMIF/12/IZV/2017/1/01) tiek īstenots no 2017.gada 15. septembra līdz 2017.gada 31. decembrim Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 31 418,14 eiro.

  Pētījums „Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai” 

17/07/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma veic izpēti par līdz šim īstenotajām pašvaldību aktivitātēm remigrācijas veicināšanai Latvijā. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas pašvaldību plānotajiem un īstenotajiem atbalsta politikas instrumentiem aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai. Pētījumā tiek sagaidīts, ka nepieciešamo informāciju sniegs pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītāji. Pētījuma īstenošana ir uzsākta 2017. gada 1. jūlijā un tā ilgs līdz šī gada 30. novembrim. Pētījums ietver pašvaldību vadības un administrācijas aptauju visā Latvijā (telefonintervijas), un atsevišķu pašvaldību gadījumu padziļinātu izpēti (padziļinātās intervijas ar pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītājiem, uzņēmējiem un remigrantiem).

  Pētījums „Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un  vajadzību izpēte” 

17/07/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) uzdevumā veicis pētījumu par sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgāko motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu noteikšanu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju vajadzības un kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams, lai apzinātos savas tiesības, mainītu savu līdzšinējo dzīves situāciju un sekmīgāk iekļautos sabiedrībā, izglītībā un nodarbinātībā. Pētījuma tiešās mērķa grupas ir: 1. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma dēļ, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personas, personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, un viena vecāka ģimenes pārstāvji; 2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma); 3. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni; 4. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam etniskās piederības dēļ, tai skaitā romi un citas etniskās minoritātes. Pētījumā izmantotas kvalitatīvās pētījumu metodes – padziļinātās intervijas un fokusa grupu diskusijas. Kopumā pētījumā ir veiktas 126 padziļinātās intervijas: 109 padziļinātās intervijas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem un 17 padziļinātās intervijas un 4 fokusa grupu diskusijas ar citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Pētījuma gala ziņojums.

  Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai 

25/04/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Labklājības ministrijas uzdevumā izstrādā pētījumu, kas norisinās projekta „Profesionāla sociāla darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Pētījuma mērķis ir iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses. Pētījums ietver pašvaldību iedzīvotāju aptauju visā Latvijā, padziļinātās intervijas un aptauju ar sociālo dienestu vadītājiem un pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistiem. Pētījumā tiek veiktas arī intervijas ar pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītājiem un diskusijas ar to institūciju pārstāvjiem, ar kuriem sociālie dienesti sadarbojas klientu sociālo problēmu risināšanas procesā. Pētījuma īstenošana ir uzsākta 2016. gada decembrī un tā ilgs līdz 2017. gada septembrim. Sīkāka informācija par Labklājības ministrijas projektu pieejama šeit.

  Pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanu izklaides vietās 2016. gadā 

25/04/2017

Pētījums „Atkarību izraisošo vielu lietošana izklaides vietās 2016. gadā” ir salīdzinošs pētījums par atkarību izraisošo vielu izplatību, lietošanu un ierobežošanu izklaides vietās (iepriekš šādi pētījumi veikti 2008. un 2012. gadā). Pētījuma mērķis bija iegūt nacionālā līmenī salīdzināmus datus par narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas problemātiku izklaides vietu apmeklētāju vidū, kā arī noskaidrot vielu lietošanas paradumus un modeļus populārākajās izklaides vietās. Pētījumā tika pētītas arī jaunās tendences, iespējamo paradumu maiņa un lietoto vielu izplatības līmenis izklaides vietu apmeklētāju vidū. Pētījuma gala ziņojums pieejams SPKC mājas lapā.

  Izstrādāts pētījums par mazākumtautību līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā

18/03/2016

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Kultūras ministrijas uzdevumā īstenoja pētījumu par mazākumtautību līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā. Pētījuma mērķis bija apkopot informāciju par mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām Latvijā un noskaidrot Latvijas mazākumtautību piederības sajūtu un līdzdalību politiskajos un sabiedriskajos procesos.

Pētījuma ziņojums sagatavots latviešu, angļu un krievu valodā. Ar to iespējams iepazīties šeit.