Jaunumi
Par BISS
Darbinieki
Raksti
Pētījumi
Kontakti
Saites
 
 

  Projekts „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” 
29/12/2017

 

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” ir veicis pētījumu „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017”. Pētījuma mērķis bija veikt aktuālās trešo valstu pilsoņu situācijas novērtējumu šādās jomās: uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, mājoklis, latviešu valodas un integrācijas programmu apguve, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību. Pētījumā tika veikta trešo valstu pilsoņu aptauja (sasniegtā izlase 503 respondentu), 30 padziļinātās intervijas ar trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības personām, 10 padziļinātās intervijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir PMIF projektu īstenotājas, un pašvaldību pārstāvjiem visos Latvijas reģionos (Rīga, Jelgava, Cēsis, Liepāja, Daugavpils). Papildus tika veikta jaunāko statistiskas datu analīze par trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības personām Latvijā un piecu citu valstu - Igaunijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas un Vācijas -  politikas un pieredzes izpēte darbā ar PMIF mērķa grupām.

Pētījuma rezultātu gala ziņojumā ir iekļauti visu minēto pētniecisko pasākumu rezultāti un secinājumi, ietverot galveno rādītāju dinamikas analīzi (salīdzinājumu ar 2009. gada un 2015. gada pētījumu datiem), kā arī sagatavoti priekšlikumi par mērķa grupas iekļaušanās sabiedrībā mērījumu veikšanu un vēlamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Pētījuma rezultātu galvenais pielietojums ir turpmākā PMIF aktivitāšu plānošana un efektīva līdzekļu ieguldīšana.

Daži no pētījuma secinājumiem:
• Latvijā turpina pieaugt trešo valstu pilsoņu ar termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām skaits (2009. gadā (janvāris) – 8474 ar TUA un 31 063 ar PUA, 2017. gadā (jūnijs) – 26 618 ar TUA un 47 819 ar PUA);
• trešo valstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā un nākotnes nodomus par dzīvi Latvijā būtiski ietekmē mainīgā valsts imigrācijas politika;
• latviešu valodas zināšanas ir galvenais priekšnosacījums sekmīgai trešo valstu pilsoņu integrācijai darba tirgū, izglītībā un uzņēmējdarbības attīstīšanā;
• PMIF mērķa grupā saglabājas ļoti augsts pieprasījums pēc pēctecīgām un kvalitatīvām latviešu valodas apmācībām dažādos  valodas zināšanu līmeņos visos Latvijas reģionos;
• latviešu valodas zināšanu līmenis un motivācija apgūt un lietot valsts valodu ir tieši saistīta ar trešo valstu pilsoņu plānoto uzturēšanās ilgumu Latvijā;
• darba devēji, kas nodarbina kvalificētos trešo valstu pilsoņus, sniedz būtisku ieguldījumu šīs mērķa grupas sekmīgā integrācijā Latvijas sabiedrībā;
• mainās nodarbināto trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm – kopš 2009. un 2015. gada ir pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas (t.sk. IT) nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars (no 17% 2009. gadā uz 25% 2017. gadā);
• joprojām lielākās grūtības trešo valstu pilsoņiem ir veselības aprūpes jomā, īpaši tas attiecas uz nepilngadīgajiem bērniem, un nodarbinātības jomā, kas ir tieši saistīts ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un Latvijas situācijas specifikas izpratni dažādās nozarēs;
• kaut arī starptautiskās aizsardzības personu tiesību un iespēju kopums ir būtiski atšķirīgs atkarībā no piešķirtā statusa, galvenās šīs grupas grūtības ir saistītas ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu Latvijā, īpaši tādās jomās kā mājoklis, nodarbinātība un vispārējā izglītība;
• starptautiskās aizsardzības personas ir pakļautas augstākam diskriminācijas riskam nekā trešo valstu pilsoņi, kuru grupā vērojama pozitīva rādītāju dinamika (ja 2009. gadā 41% bija saskārušies ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi savas etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, tad 2017. gadā šis rādītājs ir 20%);
• pašvaldību darbība PMIF mērķa grupu integrācijas jomā ir nesistemātiska un balstīta pamatā uz starptautisko finanšu instrumentu un nevalstisko organizāciju resursiem;
• PMIF līdzšinējā darbība Latvijā – projekti integrācijas jomā – kopumā atbilst šī fonda mērķa grupas vajadzībām un sekmē PMIF vispārējo un nacionālo mērķu sasniegšanu.

Projekts (Nr. PMIF/12/IZV/2017/1/01) tiek īstenots no 2017.gada 15. septembra līdz 2017.gada 31.decembrim Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 31 418,14  eiro.

  Projekts „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” 
29/09/2017

 

Šis ir ceturtais pētnieciskais projekts par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru īsteno nodibinājuma „Baltic Institute of Social Sciences” pētnieku grupa. 2009. gadā tika veikts pirmais pētījums - „Trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmas veidošana” (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda darbības ietvaros), balstoties uz šo kuru 2011. gadā nodibinājums īstenoja nākamo projektu „Integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas veidošana” (Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda darbības ietvaros). 2015. gadā nodibinājuma pētnieces piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā projektā “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” (Eiropas Komisijas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds).

Pētījuma projekts „Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” ir plānots kā secīgs pētījums 2009. un 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, kas ļauj iegūt izpratni par aktuālo situāciju, novērtēt izmaiņas un radīt informatīvo bāzi valsts imigrācijas un integrācijas politikas tālākajai īstenošanai. Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem šajā projektā ir iekļauta jauna mērķa grupa – starptautiskās aizsardzības personas (bēgļi, patvēruma meklētāji un alternatīvo statusu ieguvušas personas).

Projekta vispārīgais mērķis ir novērtēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) mērķa grupas (trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu) situāciju un iekļaušanās Latvijas sabiedrībā procesu. Projekta tiešais mērķis ir nodrošināt trešo valstu pilsoņu vajadzību analīzi turpmākai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda aktivitāšu plānošanai un efektīvai līdzekļu ieguldīšanai.

Galvenie pētnieciskie pasākumi ir:
• Situācijas analīze: nacionālā tiesiskā regulējuma izpēte attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības personām;
• Kvantitatīvā izpēte: statistikas analīze un trešo valstu pilsoņu aptauja;
• Kvalitatīvā izpēte: padziļinātās intervijas ar trešo valstu pilsoņiem, starptautiskās aizsardzības personām, pašvaldību un NVO pārstāvjiem;
• Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014 – 2020) finansēto projektu izpēte;
• Ārvalstu pieredzes un normatīvā regulējuma analīze par trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu integrācijas iespējām vietējā sabiedrībā.

Plānotais rezultāts ir pētījuma ziņojums, kurā tiks iekļauti visu minēto pētniecisko pasākumu rezultāti un secinājumi, ietverot rādītāju dinamikas analīzi, kā arī sagatavoti priekšlikumi un iespējamie risinājumi par mērķa grupas iekļaušanās sabiedrībā mērījumu veikšanu jeb monitoringa sistēmu, nosakot konkrētus rādītājus un to datu avotus, un nepieciešamajām tiesiskā regulējuma izmaiņām. Pētījuma ziņojums būs pieejams 2018. gada janvārī.

Projekts (Nr. PMIF/12/IZV/2017/1/01) tiek īstenots no 2017.gada 15. septembra līdz 2017.gada 31. decembrim Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 31 418,14 eiro.

  Pētījums „Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai” 
17/07/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma veic izpēti par līdz šim īstenotajām pašvaldību aktivitātēm remigrācijas veicināšanai Latvijā. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas pašvaldību plānotajiem un īstenotajiem atbalsta politikas instrumentiem aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai. Pētījumā tiek sagaidīts, ka nepieciešamo informāciju sniegs pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītāji. Pētījuma īstenošana ir uzsākta 2017. gada 1. jūlijā un tā ilgs līdz šī gada 30. novembrim. Pētījums ietver pašvaldību vadības un administrācijas aptauju visā Latvijā (telefonintervijas), un atsevišķu pašvaldību gadījumu padziļinātu izpēti (padziļinātās intervijas ar pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītājiem, uzņēmējiem un remigrantiem).

  Pētījums „Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un  vajadzību izpēte” 
17/07/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) uzdevumā veicis pētījumu par sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgāko motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu noteikšanu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju vajadzības un kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams, lai apzinātos savas tiesības, mainītu savu līdzšinējo dzīves situāciju un sekmīgāk iekļautos sabiedrībā, izglītībā un nodarbinātībā. Pētījuma tiešās mērķa grupas ir: 1. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma dēļ, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personas, personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, un viena vecāka ģimenes pārstāvji; 2. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma); 3. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni; 4. sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam etniskās piederības dēļ, tai skaitā romi un citas etniskās minoritātes. Pētījumā izmantotas kvalitatīvās pētījumu metodes – padziļinātās intervijas un fokusa grupu diskusijas. Kopumā pētījumā ir veiktas 126 padziļinātās intervijas: 109 padziļinātās intervijas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem un 17 padziļinātās intervijas un 4 fokusa grupu diskusijas ar citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Pētījuma gala ziņojums un kopsavilkums pieejams SIF mājaslapā.

  Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai 
25/04/2017

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Labklājības ministrijas uzdevumā izstrādā pētījumu, kas norisinās projekta „Profesionāla sociāla darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Pētījuma mērķis ir iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses. Pētījums ietver pašvaldību iedzīvotāju aptauju visā Latvijā, padziļinātās intervijas un aptauju ar sociālo dienestu vadītājiem un pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistiem. Pētījumā tiek veiktas arī intervijas ar pašvaldību domju un pašvaldību administrāciju vadītājiem un diskusijas ar to institūciju pārstāvjiem, ar kuriem sociālie dienesti sadarbojas klientu sociālo problēmu risināšanas procesā. Pētījuma īstenošana ir uzsākta 2016. gada decembrī un tā ilgs līdz 2017. gada septembrim. Sīkāka informācija par Labklājības ministrijas projektu pieejama šeit.

  Pētījums par atkarību izraisošo vielu lietošanu izklaides vietās 2016. gadā 
25/04/2017

Pētījums „Atkarību izraisošo vielu lietošana izklaides vietās 2016. gadā” ir salīdzinošs pētījums par atkarību izraisošo vielu izplatību, lietošanu un ierobežošanu izklaides vietās (iepriekš šādi pētījumi veikti 2008. un 2012. gadā). Pētījuma mērķis bija iegūt nacionālā līmenī salīdzināmus datus par narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas problemātiku izklaides vietu apmeklētāju vidū, kā arī noskaidrot vielu lietošanas paradumus un modeļus populārākajās izklaides vietās. Pētījumā tika pētītas arī jaunās tendences, iespējamo paradumu maiņa un lietoto vielu izplatības līmenis izklaides vietu apmeklētāju vidū. Pētījuma gala ziņojums pieejams SPKC mājas lapā.

  Izstrādāts pētījums par mazākumtautību līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā
18/03/2016

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” Kultūras ministrijas uzdevumā īstenoja pētījumu par mazākumtautību līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā. Pētījuma mērķis bija apkopot informāciju par mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām Latvijā un noskaidrot Latvijas mazākumtautību piederības sajūtu un līdzdalību politiskajos un sabiedriskajos procesos.

Pētījuma ziņojums sagatavots latviešu, angļu un krievu valodā. Ar to iespējams iepazīties šeit.

 

Pārpublicēšanas, citēšanas un datu izmantošanas gadījumā atsauce obligāta
Copyright © 2004-2013 BISS | Sebastian Gruber Design